Mūsu grēki tā kā sienas ap mūsu sirdīm stiepjas
Mēs savu sāpju gūstekņi klusumā mēmi kliedzam

Tumši ūdeņi drūmi čukst krēslā:
Nāk dvēseles nakts, un stundas ir vēlas!

Pie vītušas zāles pieglaudies, ieelpo trūdus un atceries -
Pie zemes un trūdiem lemts visiem atgriezties!

Kur tīrā straume, kas nomazgās vainas?
Kur baltā roka, kas piecels un sargās?

Tumši ūdeņi drūmi čukst krēslā...
Nāk dvēseles nakts, un stundas ir vēlas...