Veļu māte, skumju māte
sveču liesmas vējā trīc
teic man, kamdēļ nerimst sāpes
un pār zemi neaust rīts?
Simtiem jūdžu tavas rokas manu vārgo miesu nes
klusi izbeidz manas mokas
ēnu segām acis sedz
Gudri vārdi, laiks un tumsa
dziedēt nespēj nāves brūces
kur ņemt spēku elpot tālāk
asins melnā zemē sūcas...
Nebūtība, tumšais atvars
Atrauj dvēseli no miesas
Otru iemet aukstā kapā
Veļu māte, skumju māte
Tevis nav, un manis arī
Tevis nav un manis arī
Tevis nav un manis ar
Man yra buvę blogiau, dabar jau daug tų iškritinėja, nes 12 savaičių. Bet dabar daug naujų gerų iškritusių, tai teks juos kelti, bet teks labai selektyviai tai daryti.
Top40 kažkokia tragedija šią savaitę. Gal ir gerai, kad tik viena nauja siūloma daina, nes aš jau matau, kad man balų neužtenka traukti visoms mano mėgstamoms iškritusioms dainoms.